1. meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā)
„Viņš meklē uz sola un zem, pie aizjūga lietām un kalēju kastēs, izmeklē segu lādes un apskata pat barības siles — apavu nekur nav."
„Tas virsnieks, kas manu lādi izmeklēja, neņēma neko vairs, kā tos divus šķiņķus, teikdams: šis tos uz manas veselības apēdīšot."
„Izrādījās, ka puisis Paikulis ir pazudis — policija un apkārtējo māju iedzīvotāji izmeklēja visas vietas, bet neatrada."
2. meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties
„Un viņi atstāja aleju un paviljona priekšā izmeklēja sev galdu."
„Supermārketā izmeklē šim brīnumainajam gardumam nepieciešamo baklažānu — vēlams garāku."
„Rakstīšu priekšvārdu (ap vienu autorloksni), izmeklēšu izlasei prozu, dzeju un vēstules."
„Vai jūs man neizmeklētu kaut ko garšīgu?"
„Vecais vīrs, pie letes piegājis, rūpīgi izmeklē sev sviestmaizi."
3. pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi
„Ārste ieradās zibenīgi, aši izmeklēja slimnieci un pavēstīja, ka stāvoklis esot kritisks."
„Irkutskas cietumā bija ārsts, tas Namedu izmeklēja jau pirmajā dienā."
„Ak, cik ilgi viņu vajadzēja izmeklēt, kamēr sapratu, kur viņam, nabadziņam, sāp!"
„Citā fotogrāfijā viņš kopā ar baltās drēbēs tērptajām māsiņām izmeklē slimnieku ar rentgena aparāta palīdzību."
4. izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus)
„Lietu izmeklē prokuratūra, turklāt tavs senais paziņa Valksna."
„Šis attēls mums ļoti vajadzīgs, turpinot izmeklēt gadījumu ar mantojumu."
„Un vispār — vai brīvajā laikā jūs darbojaties par detektīvu, ja izmeklējat šos noziegumus?"
„Valdība sākusi izmeklēt apšaudīšanos demonstrācijas laikā."
„Bija pilnīgi iespējams, ka Jenerveins jaunībā sarīkojis kaut ko tādu, ko tagad izmeklēja, būdams policists."