1. Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt
„Apģērbjos un konstatēju, ka tas viss man maķenīt par lielu."
„Es tikai konstatēju faktu."
„Abi konstatējām, ka viņš taču ir interesants tips."
2. Izteikt spriedumu, apgalvojumu
„– Muļķe, pavisam muļķīte tu esi, – viņa skatījās uz mani, sausi konstatējot."