kost

„Tāpēc Sarmīte labi atcerējās šo ainu — kā topošā skolotāja Meijere stingri paplukušā halātā un matu ruļļiem matos stāvēja dārzā, aizrautīgi kožot milzīgu balto dzidro ābolu, gardajai sulai šķīstot viņai gar vaigiem un tekot gar slaiko kaklu, bet viņa tika iesmējās un atsperīgā solī pārlēca dažām dārzeņu dobēm, satverdama vēl vienu ābolu."

„Pēc tam atkal iegrimst lasīšanā un aizmirsies kož maizi kumosu pēc kumosa."

„Kāds bija mēģinājis kost vienā no trim zelta āboliem, bet laikam jau zobi par švakiem un izkosts vien pamazs robs."

„Kad augļi apsvētīti, visi līksmi kož tajos un drūzmējas ap baznīcām un ielās, mielodamies ar āboliem, plūmēm, medu un pienu."

„Kožu viņas atstātajos sklandraušos – skraukšķīgās, uzlocītās maliņās un gardajā burkānu pildījumā."

„Annabela domīgi kož ābolā."

„Čarlīne kāri kož kēksa šķēlē, kad atskan telefona zvans."

„Citreiz vasaras beigās/rudens sākumā salna kož spēcīgāk!"

„Caur rūti istabā krīt zeltains laukums un izlīst pār dīvāna galu, zumēdamas to apsēž rudens mušas, kuras tik sāpīgi kož."

„Zirgs dīdās, dunduri kož kā nelabie."

„Bet, teiksim, bišu saime pati sevi aizsargā, bites kož, trani nekož."

„Jaunie bļaujot, ka lauku vilna kož, tāpēc cimdi un zeķes tapušas arī no smalkās merino dzijas."

„Mohēras pavedienu dēļ cepure mīksta, mīksta, un nekož."

„Tas apmēram kā domāt ka dzīve laukos ir skaista un ka gulēt pļavā ir romantiski, līdz brīdim kad tu guli, virsū lido mušas, dibenā lien skudras un zāle nejauki kož."

„Nobrienu kilometru pa sniegu un esmu pārkarsis, jērene kož pierē."

„Suns grib kost, bet ieskatās viņas acīs, neizsakāmu skumju pilnajās acīs, un, mulsi pavēcinādams asti, ļauj iet."

„Cik daudz tas atšķirtos no aitu pakļāvības ganu sunim, kurš kož viņām kājās, ja aitas nedara pa prātam?"

„Heleri teica, ka viss viņu dārzs un māja, taču lai es neraizējoties, Duksis nevienam nekož, reizēm tikai mazliet iekampj."

„Lai tikai kaķi pamēģina kost trusīšus."

„Bet mēs visi atceramies, ko bērnībā mācīja māte: nazis kož pirkstā."

„Nodzēs lampu, lai gaisma nekož acīs."

„Vismaz saule nekoda acīs."

„Kā arvien bija parasts, Straumēnu vīri, izkapšu asmiņus aptinuši salmiem, ar grābekļiem, sekumiem un visu ēdamo, kopā ar saimnieku ieradās pļavā novakarē, lai rīta agrumā, kad izkaptis labāk kož, ķertos pie darba."

„Lielās šķēres ir asas tikai sākot no vidus, vidējās nekož ar pašiem galiem, bet mazās- tās jums diez vai vispār baaaaaaigi noderēs."

„Gabriēla kož spilvenā, slāpējot vaidus, bet spilvens, nabags, šādos gadījumos ir tikai rupors."

„Toms redzēja, ka Greisa kož lūpā, cenšas nedrebēt, ļaujot zirgam apostīt pastieptās rokas."

„Šķērmais šķidrums kož acīs un tek no deguna."

„Tikai nezinātājam šķiet, ka melnajā pirtī dūmi kož acīs."

„Griķu medus – no gaiši dzeltenas līdz pat tumši brūnas krāsas medus ar asu, pikantu garšu, kas nedaudz kož mēlē."

„Tur auga lielas un ļoti sulīgas avenes, un toreiz viņam pat prātā neienāca, ka no šīm ogām var izgatavot kristāldzidru un smaržīgu dzērienu, kas kož mēlē un patīkami reibina."

„Viņa reiba eleganti un stāstīja visādus nešpetnus atgadījumus no savas dzīves, lieliski atdarinot gan sieviešu, gan vīriešu balsis, un dārgais brendijs nemaz nekoda kaklā, kā biju iztēlojies."

„Nātres ir veselīgas, mazās devās mēlē nekož, un pesto ir jauns veids, kā tās patērēt papildus zupai, kas laikam ir jau ierasta lieta."

„Nāsīs kož deguma smaka — krāsnī vēl nesen dedzināti papīri."

„Cietušajam ir kosta brūce labajā kājā."

„Ja tā ir dzīvnieka kosta brūce, svarīgi pēc primārās brūces apdares tūlīt griezties pie neatliekamās medicīniskās palīdzības, lai pēc nepieciešamības saņemtu trakumsērgas profilaksi."

„Pazemojums par Jūdasu no mūsu pašu vidus kož daudz sāpīgāk nekā vāciešu ņirgāšanās."

„Godīgi sakot, reāli ir tā, ka arī cilvēki, kuri uzdodas par draugiem, labprātāk izvēlas kādu, kurš ir nevis gatavs strādāt, bet labi kož jautrā kompānijā."

„Abi strādā kopā apdarnieku darbus un kož arī vienmēr kopā."