1. izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
„Es viņu ļoti godāju, bet vēl vairāk mīļoju."
„Jau man uz priekšu – jūsu mīlestība rādās, un jūs mīļodami laimīgi būsiet!"
„Es tiešām biju īsts velnēns, bet mamma mani mīļoja arī tādu."
2. pieglaužoties paust maigumu, mīlestību; samīļot
„Mīļoja mātes rokas, mēģināja tām pieskarties, paturēt savējās."
„Es viņu mīļoju, kad atbraucu, dažkārt arī, kad devos prom."
3. izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; [mīlēt]{s:1676}
„Un divas meitenes, septiņpadsmitgadīgas un dabu mīļojošas, lēni iet pa alejām – izskatās, ka pēkšņi staigāt sākuši bērzi, tomēr īstie bērzi ir iesakņojušies un drīkst tikai šūpot gurnus."
„Nelaimīgais ceļoja kopā ar alta futrāli, un pēc viņa jutekliskā skatiena, kādu tas uzmeta pasažieriem vemšanas starplaikos, varēja pieļaut, ka futrālī ir arī stīgots un mīļots instruments."
4. būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); [mīlēt]{s:1677}
„Viņš nebūt nebija dzērājs — tikai mīļoja pasēdēt pie glāzes alus un tā savu."
„Tiesa, Pumpurs mīļoja viesīgu dzīvīti, ielūgdams draugus tā mājā, kā ārpus mājas."