1. tāds, kas nav izprotams, savāds, arī tāds, kam ir daudz noslēpumu (par cilvēku)
„Viņas liegais tērps mazliet paplīvoja gaisos un aizsteidzās līdzi noslēpumainai nesējai."
„Jūlītes noslēpumainie ciemiņi attālinājās no viņas kā apburtajā miroņu kuģī."
„Mordvieši ir noslēpumaini ļaudis, neviens nevar uzminēt, kas notiek viņiem galvā."
„– Vai tev jābūt tik noslēpumainam?"
2. tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
„Tikai burvis Flīģelis bija pavisam mierīgs un, glaudot abus suņus, smaidīja savu noslēpumaino smaidu...."
„Lūk, ko dzied vīns savā noslēpumainajā valodā."
„– Rau, mana līgava ir tieši no provinces, – viņš teica noslēpumainā čukstā."
3. neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar neparastumu, savādumu
„Tie atgādināja noslēpumainus kalnu milzeņus, kas pieļauj īsam gaismas sprādzienam apgaismot tikai dažas aizas."
„Kā siltā, tumšā un noslēpumainā alā."
4. tāds, kas satur kādu noslēpumu; savāds, dīvains
„Taču agrāk viņa visu redzējusi kā noslēpumainu veidolu spogulī, bet pašlaik skatīja aci pret aci."
„Šie noslēpumainie sakari satrauca un biedēja."
„Tumši violeti ziedi, liega, noslēpumaina smarža."