1. Ieraudzīt, arī saskatīt
„Es viņiem sekoju no krietna attāluma, slēpdamies tumsā un ēnās tā, lai viņi mani nevarētu pamanīt."
„Nonācis līdz ezeram, tūlīt pamanīju krastmalā sēžam brīnumjauku meiteni."
„Agras vērīgā acs uzreiz pamanīja, ka tam nebija spilvendrānas."
„Tās atblāzmā ceļotāji pamanīja kādu ēku metrus divdesmit no viņiem."
2. Uztvert (pēc kādām pazīmēm), parasti, atšķirot no citiem; ievērot
„Viņu braucamie parasti bija koši: dzelteni, rozā, lillā un tamlīdzīgi, un mašīnas vadītājs arī pats bija saģērbies tikpat pamanāmi."
„Ja gribi, lai tevi nepamana, vispirms jāpanāk, lai tevi bieži ievēro."
„Kultūras loma vēstniecības darbā nav bijusi galvenā, tomēr neapšaubāmi vispamanāmākā."
3. Uztvert, arī sajust (piemēram, ar dzirdi, ožu)
„- Kad nokļuvu uz ielas, mazliet pārsteigts pamanīju, ka lietus ir pārstājis."
„Žurnālists, kas nebija radis uzstāties tik plašas auditorijas priekšā, no sākuma nedaudz samulsa, bet drīz atguva pārliecību un uzdeva jautājumus par vissīkākajām niansēm, nepalaižot garām nepamanītu nevienu Andra vārdu."
„No viņas nāca tāda tumši tumīga, vaislīga smaka, pat sievietes pamanīja, arī Jutija atceras, tālab ģībēji, ceļos kritēji, pantiņu skaitītāji un prasti gultā grūdēji slapstījās apkārt vai strīpām, taču Anna Buršīte, kā par sodību, baidījās no vīriešiem."
„Visi pamanīja pēkšņo asumu vārdā "dzert" — varbūt, ka arī pati Telmas māte, jo viņa spēji nosarka."
4. Konstatēt, atklāt
„- Zini, es esmu pamanījusi, ka tad, kad ieeju koka ēnā, mana ēna pazūd."
„Sapratu- es šai milzīgajā kara katlā (kā vispār uz šīs zemes) esmu tik maza un nožēlojama sīkbūtne, ka manu pazušanu neviens pat nepamanītu."
„Izgājis svaigā gaisā, Marčello pamana, ka laiks atkal ir mainījies, kā jau to vakar TV bija solījis igauņu diktors."
„Atgriezušās no Rīgas, abas ar Diānu pamanījām, ka mūsu Mellužu mājā bijuši zagļi."