pazust

„Viņam pazudušas sidraba monētas, ap pusi kilograma."

„Reiz šādā operācijā man pazuda dūrainis, es apsaldēju rokas un no sekām ciešu vēl šobaltdien."

„Pāris gadu vēlāk viņš pamana, ka zelta stieplīte pārtrūkusi, viens gals nolūzis un pazudis."

„Paklau, kur tu īsti biji pazudis?"

„Flēris pazuda pastaigas laikā."

„Viņš vienmēr aiziet savus ceļus, pazūd, iztērē naudu."

„Vissliktāk klājās Indriķim, jo viņa zobu birste vienkārši bez pēdām pazuda lielajā mutē."

„Sarunas nevedas, un arī brokastis pazūd lēni."

„Izzūdot no aprites valodai, pazūd arī dzīpars, kas saista tautu."

„Burvība bija pazudusi."

„Smagums no galvas pazuda."

„Pazudusi bija visa nepatika!"

„Vairs nebija baiļu, tās bija pazudušas līdz ar stingumu, kamolu, žņaudzēju un visu pārējo."

„Bille jūtas pazudusi — ne mammuča, ne papuča, pat ne Augusta vai Alīdes, tikai svešas muguras vien. Arī jau pagalam nogurusi un izsalkusi."

„Indras balss pazuda balsu jūklī."

„Balsis kaut kur pazuda."

„- Zini, es esmu pamanījusi, ka tad, kad ieeju koka ēnā, mana ēna pazūd."

„Sveta tikām, zibinot savu augumu starp baltajiem rezervuāriem, te parādās, te pazūd skatienam."

„Kādu brīdi atrados savādā eiforijā un tikai pavirši manīju, ka vīratēvs pazuda aiz kapu priedēm."

„Ričs pazuda aiz kādas ēkas stūra."

„Varētu domāt — kas nu tur sevišķs, uzmet tik ķieģeli, pats veicīgi pazudi, un lieta darīta."

„Tikmēr kāds kalpotājs palīdzēja kaķim ar guvumu pazust."

„No šejienes vajag ātri pazust — un, jo ātrāk, jo labāk."

„Pazūd drupas un zemnīcas, to vietā paceļas jaunas dzīvojamās mājas, skolas, rūpnīcas, vēl labākas un daiļākas nekā pirms kara."

„Ātri un nemanot Visuma bezgalībā pazuda vēl divi dzīves gadi."

„- Jā, un kādam bija jākļūst par viņa brāli, citādi viņš pazustu pavisam."

„Man pamira sirds, es sapratu, ka esam pazuduši."