1. būt (kāda) īpašumam
„Bet netālu no Saldus maniem vecākiem pieder muiža."
„— Mēs nedrīkstam ņemt neko no tā, kas pieder Kārlim."
„– Nez kam tas ir piederējis?"
„Pie manis ir mīļotajam piederoša zelta monēta."
2. būt (kāda) izveidotam, radītam
„Turklāt saucēja balss, kā šķita, piederēja vīrietim."
„Kuram autoram pieder šīs rindas?"
3. būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.)
„Paaudze, pie kuras pieder meitene, visticamāk Turcijā nemaz nav bijusi."
„Ziniet, man ir kauns, jā, man bieži kauns, ka piederu vīriešu dzimumam, un man nav kauns par to atzīties."
„Kādai šķirai piederu es?"
4. būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.)
„– Vai astoņas mārciņas rozīņu un šokolādes stienīši arī pieder personālai higiēnai?"
„Civilizētā sabiedrībā arī kultūra – tāpat kā izglītība – pieder pie dzīves pamata nepieciešamībām."
„Arī tas pieder pie nacionālās pašapziņas."
5. būt tādam, kam ir tiesības (uz ko)
„Varbūt man bija vēl grūtāk un smagāk nekā Jēkabam, jo pēdējais vārds vienmēr it visur tomēr piederēja man."
6. būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti)
„Man ir vienaldzīgi vīra pieskārieni un kautrie aicinājumi piederēt."
„Es iekāroju un vēlos iegūt, piederēt un atdoties."
„Galvenais, ka tagad viņa piederēja man."
7. Piederēties (1)
„Ziemai pieder adījumi, krāsaini un lielākoties praktiski, tik nepieciešami siltumam."
„Tas viss pieder pie lietas un tad jau vienalga, kas uz galda (bet vienmēr kas garšīgs)."
„Tirgus placim pieder karstvīns, bet pirms vakariņām noteikti pusducis austeru uzburs to gardummīļa idilli, kuru vēl ilgi pēc pēdējās austeres noskalošanas ar dzirkstoša šampanieša malku atsauks atmiņā TO sestdienu pirms Ziemassvētkiem…"
8. Derot pielīgt