1. būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību
„Barbarai piemīt dzīves mākslinieces talants."
„Elzas jaunkundzei bija izcilas manieres, un viņai piemita arī ārkārtīgs snobisms savas aristokrātiskās izcelsmes dēļ."
„Lietveža mistera Trupa Horna kabinets bija dēļiem nošķirta istabiņa, kurai manā skatījumā piemita īpaša pievilcība."