1. Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe
„Vārdu sakot, viņas man likās pilnība."
„Emocijas simbolizēja vājumu, no kura jāatbrīvojas, ja vēlas sasniegt pilnību."
„Tu taču esi pati pilnība!"
2. tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgi
„Protams, man ir gadījies nokļūt situācijās, kad kara plāns jāmaina pilnībā."
„Uzdevums paveikts pilnībā."
„Nu grāmata 5000 eksemplāros ir pilnībā izpārdota."
3. Pārpilnība, arī bagātība
„Montējot filmu par rietumos dzīvojošo letiņu veco ļaužu mītni "Straumēniem", sapratu, ka ir vienalga, vai cilvēks dzīvo pilnībā, vai nabadzībā, viens pie Bauskas, otrs – Toronto; visus veco ļaužu namu iemītniekus saista vientulība, pamestība, mīlestības un tuvinieku trūkums."
4. Kuplums; vēderainība (burām)