1. būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.)
„Neprotu rakstīt, neprotu."
„Pat lasīt cik necik jāprot,- Asja ir aizvainota."
„Jā, dejot aktieri prata."
2. būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā)
„Eiropā un Amerikā katrs cilvēks prot angļu valodu."
„Protams, mēs visi pratām krieviski, tāpat arī viņa."
3. Spēt, varēt; [mācēt]{s:224}
„— Kad mēs ienācām, viņi sēdēja pie galda un vecaistēvs smējās, ka ciemiņi protot īsto laiku notrāpīt."
„Mierināju viņas, kā nu pratu, un norunājām satikties vakariņās viesnīcas restorānā."
„Esam izdzīvojuši, jo pratām labāk par citiem nosargāt savas saknes, kā arī piemēroties nelabvēlīgajiem vēstures apstākļiem."