1. kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1); savlaik
„Tikai mazie kociņi, starp kuriem viņš savulaik tika maldījies, ir krietni paretināti un izauguši lieli."
„Svešu tautu vienotāja Daugava savulaik bijusi robeža starp ciltīm."
„Savulaik biju diezgan sportisks puisis, par spīti tam vai varbūt tieši tāpēc, ka man bija samērā vāja ķermeņa uzbūve."
„Dievs klusēja un uz vecā vīra lamāšanos neatbildēja, tāpat kā savulaik neatbildēja uz viņa jautājumiem."
„Arī es savulaik mēdzu apsveikt vecākus, uzzīmējot to, ko pats vēlējos saņemt kā dāvanu."