1. Vertikāls veidojums, parasti no dēļiem, kārtīm, stieplēm (kā) norobežošanai, arī aizsargāšanai
„Atguvusies Silvija paskatās pāri sētai."
„Pēc dažām dienām aizbraucām uz Liepāju un aizgājām līdz fabrikas sētai."
„Puķi rokās viņa nedroši piezvanīja pie lielas privātmājas sētas ar uzrakstu "nikns suns"."
„Veicīgi pārlēcu sētai, kaimiņu dārzā iekšā."
2. Zvejas rīka sastāvdaļa, kas veido nožogojumu ūdenstilpē
3. Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu; pagalms
„Nu jau sāka uzrasties draugi no skolas un kaimiņu sētām."
„Un es nemaz tik bieži sētā nespēlējos."
„Lībekas nometnē ir silti un patīkami, kad lielo sētu piepilda saule."
4. lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas; lauku sēta; viensēta; savrupsēta
„Naktī velniņiem sametas auksti, viņi atrod zemnieka sētu un lien rijas krāsnī sildīties."
„Arī milzīgais tīrais pagalms leišu sētā, saimnieka vēriens, stiprās un modernās saimniecības ēkas."
„— Zemnieku sētas, baznīca, ciemats, katlu māja, ceļi, muzejs, visa Dunava, — saka Ķiploks, — visu 29 kilometru garumā būtu sakopta arī bez konkursiem un prēmijām."
„Vēl pavisam mazs būdams, zēns bija ganījis zosis — lauku sētā visiem atradās darbs."
5. laidars
6. auga stiebra nodalījumi