1. ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; mest (1)
2. strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem)
3. strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur)
4. savienojumā ar "nost": strauji ģērbt nost
5. būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu
6. strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur); mest (2)
7. strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus)
8. savienojumā ar "prom", "laukā", "ārā": atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu)
9. būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums
10. savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost"; strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost); mest (3)
11. strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur)
12. savienojumā "sviest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna
13. Teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; mest (6)
14. —
15. būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža
16. būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7)
17. likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos)
18. ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8)
19. Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.); mest (11)
20. ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā)