1. patiesība
„Jā, es savā mūžā biju pulka ļaužu nokāvis, tas tiesa, taču lai savas dzīves pēdējo mīlestību..."
„- Tas tiesa,- Ozols piekrita."
„— Spirtā viss labāk glabājas, nav tiesa?"
„Nē, tā nav tiesa, saprātīgais gandrīz iekliedzās."
„Mēs gulējām ar tevi — tas tiesa."
2. lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām
„Tiesa, ja kur Pestīšanas Armija sit bungas un dzied, vecāmāte ar Billi piestāj pulciņā, paklausās un pat izdziedās līdzi."
„Tiesa, Krētas sala jau vairāk nekā divdesmit gadus pieder venēciešiem, bet viņi apmetušies tikai lielākajās pilsētās, un ne jau tur ir Mīnotaura medību lauki."
„Tā īsā laikā šķīros no sidrabotās draudzenes, tiesa, ar smagu sirdi."
„Tiesa, es esmu apsolījis simt bušeļu atlasītu magoņu..."