1. Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē)
2. iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu
3. Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu
4. panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts
5. panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē)
6. Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku)
7. Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli
8. panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts