1. Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties
„Ja tu nevari ciest sievietes, tas liecina, ka viņas tevi pievelk un valdzina un kādreiz bez viņām nespēsi dzīvot."
„Āda viņai bija normāla, mati – veselīgi un sirds laba, bet sava puiša, ko valdzināt, mīlēt, apčubināt vai muļķot, viņai nebija."
„Man acīmredzot bija kāds trūkums, kura dēļ es nevaldzināju tos vīriešus, kuri valdzināja mani."
„Konsultante pasmaidīs un teiks, ka Jozis ir asprātīgs un valdzinošs vīrietis."
2. būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi
„Tagad vairs nekam es neticu, lai gan grāmatas mani valdzina joprojām."
„Viņu valdzināja klasiski sejas panti."
„Pēc skolas darbiem lauku miers šķita valdzinošs."
„Martu valdzināja balets."