1. Atzīt (kādu) par vērtīgu, nozīmīgu; izjust cieņu 1 (1), godbijību (pret ko)
„Cienīsim un mīlēsim sievietes, īpaši mātes, kuras ar mīlestību un drosmi apņemas nodrošināt pasaules nākotni!"
„Šajā mājā viņu neviens un nekad nebija nedz cienījis, nedz mīlējis."
„Labprāt aicinu ap sevi gudrus un uzticamus cilvēkus, kurus cienu un attiecīgi atalgoju."
2. Ievērot; respektēt
„Gudras sievas ir loģiskas, sevišķi tās, kuras ciena savu laulību."
„Mamma mani mācīja cienīt likumus, bet es apbrīnoju vecmammu, kura izmeta pa logu savu šujmašīnu."
3. ar patiku lietot (ko)
„Zīmīgi, jo tieši no Anitas (un arī Ilzes) esmu iemācījusies cienīt un mīlēt ķirbi:)."
„Mans uzskats par vīnu (kuru vispār cienu) ir ļoti praktisks."
4. Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
„Netērēšu laiku, aprakstot katru sporta mašīnu, kuru esmu izmēģinājis, vien pateikšu: ir tikai viena, kuru joprojām cienu – tā ir angļu Lotus Esprit."
„Apveltīts ar iztēli, ciena ceremonijas, mīl teātri, uzturēties cilvēkos — un tomēr jūtas vientuļš."
„Akcijas galvenais mērķis ir parādīt, ka joprojām tiek cienīts kārtīgi un pēc tīmekļa standartiem rakstīts lapas skelets – kods."
„Es cienu latviešu mākslu, bet Rīgas Domes izvēlētie darbi liecina par sieviešu tradicionālo lomu – sieviete ar bērnu, sieviete slauc govi, sieviete ar nēšiem."
5. Cienāt