1. tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs; pretstats: dzidrs
„Nupat tikai bija nolijis lietus, un Konrāds lēkāja pāri duļķainā un siltā ūdens peļķēm, uzsmaidīdams visiem satiktajiem."
„Purvi — pūstošs, duļķains ūdens."
„Jūra ir duļķaina, viļņi izmet krastā vecas, izļurkātas kurpes un beigtas zivis."
„Būdams izveicīgs makšķernieks, viņš iepriekšējās dienas rītā duļķainajā parka dīķī bija noķēris vienu asari, prāvāku par vidēju."
„— Invalīds pastiepj pudeli ar duļķainu šķidrumu."
2. tāds, kas satur cietu, parasti necaurspīdīgu, daļiņu piemaisījumu (parasti par minerāliem)
„Tad stikls zaudē savu dzidrumu, kļūst duļķains un netīrs."
3. Neskaidrs, saplūdis (par krāsu toņiem); miglains, drūms (par gaismu)
„Man likās, ka viņa noteikti parādīsies pustumsā, tādā pašā drēgnā un duļķainā vakarā, tādā pašā vecpilsētas ieliņu labirintā."
„Šķita, ka agrā, duļķainā rītā esmu nokļuvis starp lēģera barakām."
4. Neskaidrs, nespodrs, blāvs (par acīm)
„Sakša kundze ir sēdus augšā, acis duļķainas raugās nekurienē."
„Bija skaidrs, ka aiz viņa duļķainajām acīm visas šīs dienas bija kustējies kaut kas domām līdzīgs, kas ļāva atklāt jaunu cīņas taktiku."
5. Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu)
„Viņš nekad nebūtu varējis iedomāties, cik duļķainā, šaubu caurvītā teritorijā tas viņu galu galā ievedīs."