1. tāds, kas ir atšķirīgs no citiem, no parastā; īpatnējs, savdabīgs
„Karadienests bija īpaša dzīves skola."
„Jūs varbūt domājat, ka esat savaldzinājis mani ar īpašo gaitu, skatienu, gudrību, slavu."
„Eiropiešus atšķir īpašs priekšstats par labklājības veidu, izpausmēm un nozīmi cilvēka dzīvē."
2. liels; sevišķs
„Un, kad papucis pats cepa siļķes, tas nozīmēja īpašu mieru un saskaņu mājā."
„Neviens nepievērsa īpašu uzmanību kapteinim Mordānam, kad tas atgriezās savā ierastajā vietā uz komandtiltiņa."
„Bez īpašas intereses sanitārais baletmeistars pārcilāja nošņurkušās grāmatas."
3. paredzēts noteiktam nolūkam
„Ziemā tīklus iemeta tālu jūrā aiz ledus robežas un ar krastā iedzītām, īpašām vinčām vilka krastā."
„Slidotavā laida iekšā ar īpašām caurlaidēm."
„Pēc šī vakara zīlēšanas rituāla Sofija no īpašas slēptuves būdas sienā izvilka papīra vīstokli un drēbes maisiņu."
4. tāds, kas pieder pašam; [savs]{s:2689}
„Ko domājat, šī grib, lai es tai sūtu uz Rīgu īpašu daļu, ka šī te var citus barot."
„Pats no sevis saprotams, ka šī domu nopietnība un patiesība griežas arī uz tiem, kuŗiem vēl nav nekādas ģimenes, tomēr uz to jau taisās, ka drīz gādāt savu īpašu dzīvi."
„Nav sveša, nepazīstama zeme, bet īpaša tēvija."