1. tāds, kas ir (kam) būtiski, tipiski piemītošs
„Mēs, aktieri, pirms darba saceram sava tēla biogrāfiju, to, kas katram raksturīgs."
„Ernests sev raksturīgajā mierā paraustīja plecus."
„Vēl Pāvilostas novadā atrodas piekrastei raksturīgas mazas un šarmantas baznīcas, kuras glabā gadsimtiem senus stāstus."
„Dziļākās upēs un upju posmos augi, kuriem raksturīga heterofofīlija, spēj attīstīt visas auga lapu formas."
2. spilgti izteikts; savdabīgs
„Pats raksturīgākais, ko mēs visi zinām, bija notikums kādā bārā."
„Lai gan krāsa jūras ūdenī bija daļēji noskalojusies, raksturīgo zīmējumu varēja labi saskatīt."
„Šis alus ir ar lielu apiņu devu, tāpēc raksturīgo rūgtumu var sajust gan aromātā, gan garšā."
3. tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem)