1. Atklāties, noskaidroties
„Bet tie izrādījās tauki."
„Bet ko man darīt, ja aklais savā redzīgumā izrādās taisnību runājis?"
„Mana lidotāja prasme izrādījās daudz izcilāka nekā tiem, kuri mani mācīja..."
„Izrādās, esmu ļoti vājš."
2. Likties, šķist
3. Izlikties (1)
„Tādas lietas nododot ierēdnim, var pārliecināties, ka viņš, gribēdams izrādīties ļoti gudrs, tās vēl vairāk sacūkos."
4. Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u. tml.
„Man nav jāiet baznīcā, lai visiem izrādītos."
„Te jau nav kam izrādīties."
„Dāmas satiekas, sasveicinās, čalo, grozās cita citai priekšā un izrādās."
„Par visu vairāk jūs gribat izrādīties."