1. Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu
„Sieviete mūsu mākslā tēlota atturīgi, ar lielu mīlestību un sirsnību, reizēm ar vieglu smaidu, nereti arī kā baudas objekts, tomēr nekad viņa nav neķītra, izķēmota vai dzīves “sagraizīta”."
„Rakstnieks detalizēti tēlo, kā Dīriķis cenšas pielabināt suni, lai tas būtu pa šāvienam, tikpat detalizēti tēlota suņa uzvedība."
2. ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.)
„Puika pavēsta, ka drīz tēlošot Martina Skorsēzes filmā " Kunduns" un nevis kaut ko, bet gan pašu dalailamu bērnībā."
„— Uz skatuves mēs spēlējām brāli un māsu, mēs tēlojām lieliski."
3. Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis)
„— Ko tu te tēlo tādu svēto Francisku?"
„Zini, cik tas ir svarīgi, — tēloju norūpējušos māsu."
„— Labi, skaidrs, ka jūs tēlosiet nezinīšus!"
4. Tēlaini stāstīt, aprakstīt, raksturot (ko)