1. Virzīties gaisā lejup smaguma spēka ietekmē
„Istabai, kurā Žanete Makdonalde sēdēja, siena bija viscaur no stikla, un aiz stikla lēni krita lielas sniega pārslas."
„Tērcīte, pār resnu melnalkšņa sakni krizdama, iesitusi dziļu dobi un urgdama šļācās tur iekšā."
„Draudzene nepārnāca, bet pilsētā atkal sākās troksnis, visapkārt krita bumbas, pagrabā sacēlās briesmīgs putekļu mākonis, tā ka Ausma tikko spēja kaut ko saredzēt."
„Arī nemitīgi krītošas ūdens piles ar laiku spēj sadragāt akmeni."
„Paretam viņam misējas, un tad zvaigznīte krīt, atstādama aiz sevis ugunīgu švīku."
„Kaķi nāk no augšējā stāva, vienmēr uz kājām krīt un iet pa rakstāmgaldiem, aposta plauktus un ūsām pārbauda datoru ekrānus."
2. Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu); kristies (2)
3. strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst
4. par cilvēkiem vai dzīvniekiem
5. strauji, arī nespēkā gulties
„Vakarā krītu gultā no pārguruma."
6. ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi)
7. Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas
8. Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu
9. nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
10. tikt gāztam, likvidētam (par varu, valsts iekārtu u. tml.)
11. Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā)
12. Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām)
13. Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā)
14. Iet bojā (karā, kaujā)
15. strauji mainīt stāvokli no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, zūdot balstam vai līdzsvaram
„Uz sētas apaļajiem akmeņiem Bille krita, bet paguva uz brīvās rokas atspiesties un saldējumu noturēt stāvus."
„Tie visi sastājās klusi ap pēdējo sienu un vēroja, kā tā krīt."
„Milzīgo atvieglojuma sajūtu, prieku, ko radīja kontrolpunktu atvēršana 9. novembrī, piemin daudzi, jo vēl 1989. gada sākumā bija grūti iedomāties, ka Berlīnes mūris varētu krist."
„Nekad nav bijis tā, ka jau kvalifikācijas braucienos krīt visi trīs mūsu sportisti."
16. Snigt (par sniegu); virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu)
17. Brukt, grūt
18. tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu)
19. Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
20. tikt vērstam (uz ko) - par skatienu
21. kļūt zemākam, vājākam, arī neskanīgākam (par skaņām, arī balsi)
22. tikt nošautam, parasti medībās (par dzīvnieku)
23. Morāli pagrimt, degradēties; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par peļamu, necienīgu
24. Zaudēt varu, augstu amatu, stāvokli
25. Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu)
26. Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur)
27. Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem)
28. Ritēt lejup (par asarām)
29. tikt izteiktam (parasti skarbi)
30. Izplatīties (pret kādu šķērsli) - par skaņu
31. Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām); kristies
32. tikt ieņemtam kaujā, nonākt pretinieka varā
33. tikt strauji virzītam lejup ar mērķi iedarboties uz kaut ko
34. strauji plūst, virzīties lejup (parasti no samērā liela augstuma) - par ūdeni
35. Mirt (parasti epidēmijā) - par cilvēkiem
36. Mirt, tikt nogalētam, nobeigties
„Baltajā sniega laukā, kas no vienas vietas bija izraibināts sarkanām asins peļķēm, gulēja vairāki tūkstoši kritušo baltgvardes virsnieku..."
„Runā, ka Verdenas kaujā krituši miljons abu pušu karavīru."
„Kā tuksnesī kritušu dzīvnieku kauli tur baloja lietus apskaloti kartupeļi."
37. tāds, kas pēc bojājuma vai nogatavošanās ir atdalījies no augļu koka (par augli)
38. Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi
„Esmu pārsteigta, cik interesanti siluetu maina veste, kura uzvilkta virs blūzes, bet blūze brīvi krīt pār svārkiem."
„Pagari, sirmi mati krita šķipsnās pāri krāgam pakausī, un viņa rokas, viena uz otras saliktas, atspiedās uz spieķīša, kas taisni stāvēja viņa priekšā starp izplestiem ceļiem, kā zemē ieaudzis."
„Čirkainās, brīvi krītošās matu cirtas ir nomainījis taisns, sievišķīgs griezums."
39. nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem)
40. Izplatīties (kur, kādā virzienā)
„Un uz āra kāpnēm jau krita gaisma no Valtrautas logiem un blakussētas."
41. Izplatīties vertikāli (par zibeni)
42. pazemināties līmenī, samazināties apjomā; kristies
„Pēc tam protestu intensitāte ievērojami kritusi."
„Un redzēju, kā svars pa kilogramam vien krita!"
„Ilgstoši krītošs eksports uz Krieviju saistīts ar rubļa vērtības samazināšanos, ko lielā mērā nosaka naftas cenas svārstības pasaules tirgos."
„Jautāts, vai galaproduktu cenas veikalos varētu samazināties, ņemot vērā, ka strauji veidojas svaigpiena pārprodukcija un krīt piena iepirkuma cena, viņš atbildēja noraidoši."
„Darba grupai, kas pētīja KNAB notiekošo, secinājusi, ka birojā ir ilgstošas personālvadības problēmas, krītošs prestižs, novilcināta lietu izmeklēšana."
43. Rasties (par rasu, salnu)
44. nonākt kādā psihiskā, emocionālā, fizioloģiskā vai citā (parasti nevēlamā) stāvoklī
„Kritu izmisumā un sāku meklēt labākos mugurkaula ķirurgus, lai pārbaudītu daktera Ana noteikto diagnozi."
„Līdzīgi senajiem kuršu valdniekiem, kuri vienas veiksmīgas atbildes dēļ esot piedevuši nežēlastībā kritušajiem pavalstniekiem, viņš piecēlās kājās un sacīja: vairāk neko es nevēlējos dzirdēt, tu, vecā sūdapakaļa!"
„Pēdējā informācija liecina, ka Ambera savas liecības laikā kritusi histērijā, liekot aizdomāties par nervu sabrukumu."
45. izraisīt jūtas; rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
46. Zaudēt varu, patstāvību
„Krīt valdība."
„Katru dienu avīzes un televīzija ļaudīm vēstīja arvien baigākas ziņas, un Latvijā valdības krita, kā dažreiz nežēlīgās kaujās krīt bailīgie karavīri- gļēvi un nožēlojami nemākulīgi."
„Ja par to nobalsos arī Zviedrijas demokrāti, ar kuriem citas labējās partijas kategoriski atsakās sadarboties, kreisi centriskā valdība kritīs un nāksies izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas."
47. Paiet (par laikposmu)
48. tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši
„Krīt laimests."
49. strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet
50. Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties
„Pārējie Pīrāgi viņus neuzskatīja īsti par savējiem, jo Belašiem viena puse bija vaļā un pildījums allaž krita laukā."
51. Neiederēties kādā kopumā
„Savecējušā, no ražošanas ritma “ārā krītošā” Knuta fiziski slimajam ķermenim un emocijām ir šauri uzvalkā un ofisa sterilajā dizainā – šo izmisuma un paklausības mudžekli lieliski nospēlē J. Laviņš."
„Diemžēl citos – par gredzena novietojumu tradīcijai atbilstošas rokas pirkstā svarīgākos – aspektos iestudējums krīt laukā no ieturēta stila smalkajām robežām."
52. Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli
„Aizdomas krita uz čigāniem, bet aizdomas jau vienmēr krita uz čigāniem, lai cik nevainīgi viņi īstenībā būtu."
„Šoreiz Kailijas izvēle kritusi par labu klasiskajam karē griezumam."
53. Mesties virsū, uzbrukt (kādam)
„Mums tagad apzog ostas, mums tagad privatizēs "Latvenergo", mums visādas nelaimes krīt virsū tautai, bet mums atkal nākas strīdēties par to, par ko mēs jau vienreiz esam strīdējušies."
54. sākt bārt, rāt (kādu), sākt pārmest (kādam)
55. sākt runāt, pārtraucot citu runātāju
56. Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā)
57. Kaitīgi iedarboties uz kādu orgānu