1. Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem)
„- Viņš ir miris,- es teicu."
„Es negribu mirt!"
„Dzīvot ir pamazām mirt."
2. Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām)
„Dzirdēju odus, saodu vēju, redzēju gaismas maiņas dažādās dienas stundās, izjutu visu, kas manā ķermenī iekšā notika: kā šūnas un audi mira un jauni nāca vietā; kā kauli auga un muskuļi brieda; kā sulas ķermenī riņķoja."
3. par psihiskiem stāvokļiem, domām, idejām
„Mēģināsim uztvert kādu signālu, jo cerība mirst pēdējā."
„Kā atdzīvināt mirušu mīlestību."
4. Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām)
„Bite mirst sniegā."
„Bez skaņas stāvus mira ušņu pelēkie pušķīši, vībotņu melnie lanckari."
5. Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā)
„Nē, vēl nav mirušas piektā gada tradīcijas un nemirs vismaz tikpat ilgi, kamēr mēs būsim dzīvi."
„Civilizācija nebija mirusi, bet tikai atradās dziļā šokā."
„Tad var uzskatīt, ka ar otro paaudzi latvietība šajā dzimtā ir mirusi."
6. tikt aizmirstam, kļūt nenozīmīgam, mazvērtīgam, nevajadzīgam
„Uz lapām uzrakstītas, tās mirs reizē ar mani, jo nebūs neviena, kas tās izlasītu."
„Pie galdiņa dusēja sakņupis stāvs zaldāta frencī kā mirusi leģenda."
7. kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu
„Mājas bija mirušas bez māmiņas un bērnu balsīm."
„Latīņu kvartāls ir miris."
„Viņa atcerējās mirušo pilsētu."