1. tāds, kura āriene nav patīkama, pievilcīga; tāds, kura izskats vai veidojums izraisa nepatiku (par dzīvām būtnēm, augiem)
„Vairākas neglītas sēnes man pie kājām."
„Taču, kaut arī tas ir neglīts un dīvaina izskata, sfinksa kaķi droši var saukt par vissaticīgāko dzīvnieku."
„Pie datora strādāja sieviete ap gadiem četrdesmit – ar neglītu seju, bet neparasti mīlīgu smaidu."
„Viktors gan vienmēr bija domājis, ka ir ļoti neglīts, un tas viņu padarīja vēl jo kautrīgāku."
2. tāds, kas neatbilst kādām estētiskām prasībām (par priekšmetiem, veikumu)
„Bet, nē, tas nav nekas skaists – tas ir patiešām neglīts milzīga kravas auto purns, kam viņi traucas pretī."
„Pūlim izkliedzot ķengas, mani iesēdināja neglītā ekipāžā."
„Nekad viņu neredzēja citādi kā vecā, nonēsātā mētelī un neglītos stulmu zābakos; vienmēr viņš mitinājās nomaļās, baismīgās pažobelēs, un viņa pārtika bija ļoti trūcīga."
„Jaunā rajona smilšu caurvējā vienādos, neglītos daudzstāvu namos ievācas mītnieki."
3. tāds, kas neatbilst (parasti sadzīves) morāles normām; nepieklājīgs
„Paldies vadītājam, viņš izturējās ar cieņu, cilvēciski un godājami, un kaut kā nolīdzināja neglīto situāciju."
„Apkaunojoša var būt vienīgi rīcība mazisku, neglītu motīvu dēļ."
„Tāda nu skaudība ir, mēs visi to pazīstam – tā ir neglīta."