1. Glīts; skaists
„Tik smukas krāsas un viss."
„Kam smukāka frizūra?"
„Gribēju smuko kaimiņu Mārtiņu sev pieburt."
„Tiešām smuks mētelis, nav ko teikt, mētelis, kam visas pogas savā vietā."
„Jauka skuķe – smuka un slaika."
2. tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.)
„Vai nu ņemat vairumā ar smuku atlaidi, vai beidzam andeli."
„2. šķiras pilsētas Rīgas pirmšķirīgākās apdzīvotājas sameta naudiņu (franču smaržzāles maksāja it smuku grasi — savus 50 rbļ.) dekretētās toppilsētas Maskavas veikalu ķemmēšanai."
„Smuks piķītis sanāk."