1. ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu)
„Ko viņš mums sliktu bija nodarījis?"
„– To nu viņam nevajadzēja man nodarīt!"
„- Es atvainojos cienījamajam māksliniekam un esmu gatavs stāties tiesas priekšā par iespējamajiem manis nodarītajiem postījumiem."
„Helēnai šķita, ka Eleonorai nodarīta liela pārestība, ka viņai liegts būt klāt pašai savā dzīves svinēšanā."
2. būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā
„Latvijā karš nodarīja lielu postu kā pilsētās, tā laukos, kā cilvēkiem, tā zemei un lopiem."
„Graudu audzētājiem pavasara sausums nodarīja postu."
„No rīta aplūkojam lietus nodarīto skādi."
„Pastiprināta pētnieku interese ir pievērsta krusas nodarīto bojājumu mazināšanai augļaugiem."
3. izgatavot, pagatavot
4. padarīt, paveikt (darbu, darbību); [izdarīt]{s:2381}
„Kad bērēšana tika nodarīta un bērinieki pēc mielasta sāka izklīst, Sveta aizgāja pavadīt mātes krustmāti, taču nepārnāca visu nakti."
„- Tad nu tā lieta nodarīta, ciemiņi arī pavadīti,- Tēvs saberzēja rokas un paskatījās apkārt."