1. darīt un pabeigt darīt; arī izdarīt (1)
„Es biju padarījis savu darbiņu."
„Pusdienas ēdot, abi pārkrāsotāji priecājas, cik daudz jau padarījuši."
„Tas nu bija padarīts."
2. tas, kas ir izdarīts, paveikts
„Gandrīz vai jātic, ka tā bija kaut kādas augstākas varas pateicība par padarīto."
3. būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams
„Vismaz vējš man neko nepadarīs."
4. panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds)
„Izmantojot šo tehnoloģiju, izstrādājumu virsma tiek padarīta spīdīga un īpaši maiga."
„Daudz taisnīgāku šo pasauli padarīt var vismaz mēģināt."
„Mēs šādi rīkojāmies, lai dažiem cilvēkiem dzīvi padarītu ērtāku."
5. Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu)
„Ko tu tam skuķim esi padarījis?"
„— Tiem neviens neko nevar padarīt!"
„- Nē, protams, bet ko tad viņi mums padarīs?"
6. Iesākt, pasākt
„Ikdiena viņu nogalēja — un tur nu es nekā nevarēju padarīt; lai stātos pretī dzīves īstenības likumiem, mani spēki ir par vājiem."
7. panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko)
„Meitenes varēja izsūtīt ielās, bet puišeļus padarīt par saviem pirkstlaižiem."
„– Vai tad nepietiek, ka jūs viņus aplaupījāt un padarījāt par nabagiem?"
8. panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī)
„Pašreizējais dzīvesveids tādu padara."
„Ak, viņa izskats mani padarījis nemierīgu."
„Vienudien trešā glāze mani bija padarījusi pārāk vaļsirdīgu."