1. Minēt faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību
„Cilvēki, kas ir strādājuši ministra amatā, savu viedokli pamato ar savu pieredzi."
„Savu projektu pamatoju, teikdams, ka daudziem tādi mazi uztvērēji ar izsaukuma signālu lieti noderēs."
„Es varētu visu šai grāmatai sameklēt un zinātniski pamatot."
„– Kā jūs pamatojat latviešu izredzētību citu tautu vidū?"
2. būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.)
„Viedokli pamato vairāku pētījumu rezultāti."
„Paziņojumam pievieno dokumentus, kas apliecina mantas pārdošanas datumu un pamato nosacījuma iestāšanās datumu (ja tāds ir zināms)."