1. neilgu laiku stāvēt
„Viņi pastāvēja uz dīķa laipas, palūkojās brūnganā, saules piespīdētā ūdenī."
„Vēl brīdi pastāvējis pie atvērtā loga, Andris devās uz savu istabu."
„Bet tikmēr es te pastāvēšu."
„Ieva izkāpa no mašīnas un brīdi pastāvēja."
2. Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku
„Tās bija aprakstītas ar tinti, kas, dienu ūdenī pastāvējusi, izšķīda."
3. Būt, eksistēt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos)
„- Tāpēc jau likumi pastāv."
„Kamēr sabiedrībā pastāvēs kungu un kalpu attiecības, tā būs mūžīgi."
„– Pastāv iespēja, ka viņam piedāvās vienistabas dzīvokli."
„Neiebilstiet, lūdzu, es zinu, ka nevar pastāvēt orķestris bez diriģenta."
4. Neatlaidīgi nemainīt savas domas, uzskatus
„Cieši pastāvēju uz to, ka pase ir īsta."
„Tas piespiež jūs apzināties, kam ticat, un pēc tam pastāvēt par šo pārliecību."
„Turklāt mazam bērnam te bija jāmāk pastāvēt par sevi — tai drūzmā, kāda te dažbrīd valdīja."
„Es pastāvēju pie sava un man apsolīja solu ierakt."
5. Sastāvēt (no kā, parasti sastāvdaļām, elementiem)
6. Saglabāties, nesabojāties noteiktu laiku
7. Palikt nemainīgam kādu laiku (par laikapstākļiem)