1. tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu
2. Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā)
3. būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām
4. Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem)
5. Cīnoties nepadoties, neatkāpties
6. būt pieņemamā (fiziskā) stāvoklī
7. Eksistēt, balstoties (uz ko)
8. nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos)
9. Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā
10. būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem)
11. par smaržu, garšu
12. būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī
13. Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā
14. Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties
15. Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī
16. būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu)
17. būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām)
18. Saglabāties, palikt (kur iekšā) - piemēram, par vielām, siltumu
19. Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties
20. Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam
21. būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu)
22. būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem)
23. Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā)
24. Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības; nepadoties grūtībām, šķēršļiem
25. būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā
26. Būt, pastāvēt kādu laiku
27. Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu