1. atsevišķs cilvēks
„Vīrs bija starptautiski diezgan labi pazīstama persona un strādāja ar segvārdu Džons Ross."
„Un ko no manas necilās personas varētu iegūt izspiedējs?"
„Viņš brīdi šaubījās, pie kuras personas īsti vērsties."
„– Man teica, ka galds jāklāj četrām personām, bet jūs esat tikai divi."
2. tiesību subjekts kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja
„Es varētu tikt pie numura, vienīgi izmantojot kādu fiktīvu personu, taču parasti tas drīz atklājas."
„Bezdarbnieks – tas skan aizvainojoši, bet nestrādātājs vai pašnodarbinātā persona – jau cerīgāk, vai ne?"
„Pilnvarotajai personai nav balsstiesību, lemjot par sēdē izskatāmajiem jautājumiem."
3. tēls (parasti daiļdarbā, muzikāli dramatiskā darbā)
„Tas bija dīvains romāns: tajā nebija sižeta, nebija neviena notikuma, nebija nevienas personas — viss gigantiskais, vairākus tūkstošus lapu biezais manuskripts bija kādas gigantiskas Pilsētas apraksts."
„Romāna centrālā persona, protams, bija kāda "es", kuras vārdu lasītājam tā arī nebija lemts uzzināt."
4. kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes
„Mūsu nota bija rakstīta trešajā personā un paraksta vispār nebija."
„Pārmaiņas jaunā vīrieša intelektā atspoguļojas faktiski tikai pirmās personas stāstījuma valodā."
„Personas formu un evidencialitātes attieksmes ir turpmāku pētījumu uzdevums."
„Domāju es nevienu neaizvainoju, ja formulēju savas domas pirmajā personā."