1. ļaut (kam) notikt, nenovērst (to)
„Nav zināms, kāpēc valdība pieļauj tādu absurdu situāciju."
„Špiki tajās dienās ieslodzītajiem pat pieļāva dažus atvieglojumus."
„Nedrīkst tikai pieļaut, lai viņi izrādītos vairākumā."
2. Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam)
„Viņi bija gatavi ķerties pie katras pieļautās kļūmes."
„Teritorijas plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesā pieļautu būtisku pārkāpumu raksturo vairāki kritēriji."
„Nepietiekamās būvniecības procesu pieredzes dēļ tiek pieļautas būtiskas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas."
3. Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju)
„Pieļauju varbūtību, ka esmu jūs aizvainojis."
„Pēkšņi es atskārtu, ka ne brīdi nebiju pieļāvis domu — varētu būt arī citādi."
„Pieļauju, ka man būs bail, līdz zosādai bail."
4. būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams
„Savukārt, ja telpas lielums to pieļauj, istabā var izvietot grāmatu skapjus vai plauktus."
„No kuģiem ir izsūknēta degviela un eļļa, cik to pieļauj kuģu konstrukcija."
„Sēdē piedalās pacients (ja to pieļauj viņa veselības stāvoklis), prokurors, pacienta pārstāvis vai advokāts."