1. pieņemt par esošu, pareizu u. tml.
„Salome bija uzvarējusi, apkārt stāvošie tiesneši vienprātīgi, kaut klusējot, atzina Salomes uzvaru, kuru visi bija pieredzējuši kā neapstrīdamu faktu."
„Bet galvenais, kāpēc Uļi nemaksāja nodokļus, — viņš vienkārši neatzina pastāvošo varu."
„Viena puse atzīst tikai Latvijas PSR likumus, otra — Latvijas Republikas likumus."
„Tajos laikos mūsu skolās kreilību neatzina un visus piespieda rakstīt ar labo roku."
„Arī otrajā tas atkārtojās, bet no trešās un izšķirošās reizes ordeņbrālis pats labprātīgi atteicās, atzīdams Eberharda pārākumu."
„Atzina šo pasaules kārtību."
2. uzskatīt par pozitīvu, atzinības cienīgu, arī ievērojamu
„Citādi vecāmāte braukšanu neatzina: cilvēks staigā, lai staigātu, nevis izsviestu naudu par spaidīšanos pārpildītā braucamrīkā."
„Es tādu dzīvi neatzīstu, tālab mans pienākums izvairīties no jebkuras filmu analīzes, pārdomu izteikšanas."
„Laikam kritiķi bijās aizskart meiteņu elku, teātra premjeru, galma atzītu mākslinieku."
„Jums varbūt tas ir izdevies par spīti rakstura īpašībām, ko nekādi nevaru pieņemt un atzīt."
3. izteikt kādu atzinumu; nonākt līdz kādai atziņai
„Parakstu atzina par īstu, bet pasi par viltotu."
„Un to es atzinu par labu esam..."
„Jo ikvienam vīram glaimoja, ja dāma viņa jokus atzina par savu smieklu vērtiem."
„Ar sievietes vērīgo aci Sandra viņu atzina par glītu, taču nekoptu un pelēku peli."
4. apzināties (ko); apliecināt
„Taisnības labad jāatzīst, ka ne visi mani raksti un komentāri ir ieraudzījuši dienasgaismu avīžu slejās."
„Ja golferis kādu noteikumu pārkāpj, viņam ir pienākums šo pārkāpumu atzīt un pievienot sev attiecīgo soda sitienu skaitu."
„Jā, nu viņam nācās izbrīnītam atzīt, ka jūtas pārsteigts un vienlaikus arī slikti."
„— Paldies, vismaz tu atzīsti, ka es Maldi mīlēju."