1. Sniegt informāciju, ziņot (parasti izmeklēšanā, tiesā)
„— Viņš šodien apsolījis liecināt, taču lūdza zvanīt pēc vienpadsmitiem."
„Stāva dežurante liecināja, ka Ģertrūde Granda nodevusi numura atslēgu un aizgājusi pusdienot."
„Visai prasmīgi viņš iztaujāja arī izsauktos apsūdzības lieciniekus, kuri, protams, bija liecinājuši pret mani."
2. Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu
„Viņas sejas izteiksme liecināja par neuzticību svešajiem."
„Mācītāja paskats liecināja par pretējo."
„Par to liecina ieraksti."
3. Apliecināt (kādu faktu)
„Kā astronoms varu liecināt — tādas ir zvaigznes."