1. Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi; vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu)
2. radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi)
3. —
4. ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi)
5. būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu)
6. būt par (kā) zīmi, pazīmi
7. Vērst (parasti ar žestu) (kāda) uzmanību (uz ko), šādā veidā informēt (par ko)
8. panākt, ka (kāds) analizē, izmeklē, noskaidro (ko)
9. Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu)
10. Paust (sejā, vaibstos) psihisku stāvokli, attieksmi
11. ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu)
12. veidot (kā) attēlu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
13. būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu)
14. būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem
15. Tēlot, atspoguļot (ko mākslas darbā)
16. —
17. Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko) - par cilvēku; izstarojot gaismu, apgaismot (ko) - par gaismas avotu
18. Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
19. būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt
20. būt ar redzes spēju (par acīm)
21. Pārmācīt kādu; likt kādam (ko) saprast, izjust