1. ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības)
2. panākt, ka veidojas kas jauns (parasti derīgs praktiskai lietošanai, izmantošanai)
3. būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko)
4. Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu); būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums)
5. Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.)
6. būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
7. panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko); panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā
8. veidot (ko) iztēlē
9. Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne)
10. par cilvēka darbību
11. panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme); izraisīt (1)
12. būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes