1. panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības)
„Jūsu centieni viest stabilitāti vietās, ko plosa konflikti un kas cietušas nelaimē, liecina par Latvijas tautas garaspēku."
„Pārmaiņas vieš nacionālās inteliģences un nacionālās apziņas veidošanās 19. gadsimta otrajā pusē."
2. panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.)
„Pirmie pārbūves gadi viesa cerību, ko pamazām nomainīja vēl dziļāka bezcerība."
„Miks netic mīlestībai no pirmā acu skatiena, jo uzskata, ka jāiepazīst vienam otru, jāvieš uzticība, jāpierāda, ka viss ir īsts."
„Omīte, kura var lepoties ar 11 mazbērniem, bija bezvēsts pazudusi, tādējādi viešot bažas tuviniekos."
„Daudzi uzskata, ka aicinājums uz šo protestu ir nepārdomāts un nevieš uzticību."
„Viņam nepieciešams spilgts emocionāls pārdzīvojums, kas viestu pārliecību, ka mamma viņu ļoti mīl."
„Bet, ja nu tomēr uz jūsu sliekšņa parādās cilvēks, kurš jau pirmajā mirklī nevieš uzticību ne jums, ne bērnam, tad neslēdziet darba līgumu."
3. Riest (1)