strīpa

„Divas sarkanas strīpas un viena balta, patēvs teica, vilkdams pirkstu pār fotogrāfiju."

„Tas bija Helge, taču viņu nebija viegli pazīt, jo Grēta viņam uz galvvidus bija uzkrāsojusi zaļu strīpu."

„Kā no upes dibena ceļas burbulīši un gliemeži lien pa smiltīm, strīpas rakstīdami."

„Tāpēc uz angāru durvīm uzzīmēts plakāts ar sarkanu strīpu pārsvītrotu cigareti."

„Atkal Lizete ar puišeli, tagad viņam īsas bikšeles un zeķes līdz ceļiem, bet rokās bumba ar strīpu pār vidu."

„— Vai mēs, vienādiņ, sakām kādu vārdu, kad pie tevis strīpām sabrauc uz pirti pērties pliki meitieši, ko-a?"

„Žīgimants tik tikko izkaulēja, lai tie būtu vismaz žemaiši, jo mazie itālīši bija slaveni ar to, ka nevarēja pavilkt cilvēcisku helebardi, nemitīgi krita strīpām vien no to svara, kā lapas krita."

„Skatu uz ezeru meklējot, nākas doties uz skaisto kopējo balkonu ar sarkanajiem jūgendiskajiem balstiem un margām; sniegā iegrimušas koka lažiņas tur stāv kārtīgā strīpā, Blaumaņa piemiņas plāksni, kas atrodas tieši virs galda, kā zaldātiņš apsargā maza balta lampiņa, bet baltajā ezerā, kas paveras caur kokiem, redzams bļitkotājs."

„Kad piekritu divas nedēļas padzīvot paziņas vecāku dzīvoklī, lai neapzog, kamēr viņi būs ārzemēs, es šos cilvēkus gandrīz nemaz nepazinu, miglaini atcerējos viņu sejas no pamatskolas klasesvakariem, kur viņi pāris reižu bija redzēti sēžam strīpā ar citiem vecākiem pie cepumu un sarkanās dzēveņu limonādes galda."