1. Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā
„Apakšā pavelku trīs sarkanas svītras."
„Dienasgrāmatā atzīmēju šo datumu un ievilku garu svītru."
2. Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas
„Skatoties uz Frosjas seju, kurā rozā mutes svītra bija savilkta nicīgi, uzacis — nicīgi, balss skanēja nosodoši, arī šobrīd viņa juta, ka iekāpusi govs pļekā."
3. samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
„Līkā priede ieaugusi kāpas vidū, tuvāk jūrai nekā visas pārējās priedes, tās resnais stumbrs redzams jau iztālēm — melna, slīpa svītra pret palsajām smiltīm."
„Paraugies, mīļā, krastam svītra vien palikusi."
„Jā, ezergalā, kur ūdens klaids ar mūžīgo vilnīšu ņirbu izskatījās neaptverams — līdz pat pārezera zaļajai mežu svītrai."