1. Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt
„Es biju tāds, kāds biju, un minētajos apstākļos nemaz citāds nevarēju būt."
„Un ap kaklu zelta ķēde, – atbildēja Cvībaks un izvilka no kabatas minēto ķēdi."
„Daugava minēta neskaitāmās tautasdziesmās."
2. Klāstīt (ko), stāstīt vai rakstīt (par ko)
„Kādā veidā šāda rīcība sasaucas ar jūsu iepriekš minētajiem ideāliem?"
3. Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi)
„Nav jāmin, kurš bērns nākotnē veiksmīgāk pārvarēs dzīves šķēršļus!"
„Bet, kas ir aiz fasādes, to varam tikai minēt."
„Neviens to nezināja, nācās tikai minēt."
4. Censties atrast atminējumu (mīklai)
„Mēs visu laiku it kā minam mīklas."
„Lielākie bērni lasīja grāmatas, mazie klausījās vecāsmātes un vectēvu pasakas un stāstus; arī dziedāja un minēja mīklas."
„Kuram gan nepatīk minēt mīklas?"