1. runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); [teikt]{s:1818}
„— Tur apakšā akacis, — Anita saka."
„Katru rītu mostoties es saku vārnām labrītu."
„Kāpēc tu nekā nesaki?"
„Jauki, nodomāju, jau gribēju kāpt uz galda un sacīt runu, te skatos: visi no azotēm izvelk nažus."
2. pavēlēt, pamudināt, arī pamācīt, brīdināt
„Saki, lai nāk augšā."
„— Nu nāc, kad tev saka!"
3. Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā; [teikt]{s:1820}
„Tā par maiju savā dzejā sacījis Eduards Veidenbaums."
4. būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā
„Ne tikai astrologi, arī zinātnieki saka, ka nebūs vairs krasta, stihija aprīs."
5. Jāatzīst, arī jākonstatē
„Taisnības labad jāsaka, ka troļļi cīnījās varonīgi, bez viņu palīdzības rūķiem droši vien būtu jābēg."
6. Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko
7. būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1869}
„Jaunā mācība saka, ka, lai kā mēs gribētu, mēs nevarēsim vairs ļaunu nodarīt, Zelta laikmets to nepieļaus."