1. galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā
„Mums, aktieriem, savukārt jāatkož tā lugas pamatbūtība, jo tā vairākus simtus gadus atpakaļ rakstīta, bet joprojām ir aktuāla."
„Mācību pamatbūtība – mūsdienu digitālie izaicinājumi datu analīzes un mazkoda, bezkoda programmēšanā."
„Apdrošināšanas pamatbūtība un princips ir segt iepriekš neparedzētus zaudējumus, nevis prognozējamus."
„Tāpēc viņu prātos radītās filmas savā pamatbūtībā ir citādas nekā iepriekšējo paaudžu filmas."
2. patiesībā, īstenībā
„Šī jaunā matu rota pamatbūtībā ir kā pārspīlēti apjomīga matu stīpiņa."