1. būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos)
„Tās pamatjēga ir ļaut pacientam runāt ar sevi, meklējot savas atbildes, nevis izmantojot analītiķa idejas."
„Ieteikums balstās uz to, ka Satversme ir mūsu valsts pamatdokuments un ievaddaļā ir jāatspoguļo tā pamatjēga, kodols."
„Atrodoties teritorijā, mēs skaļi nesarunāsimies un ievērosim klusumu, lai iegūtu pilnvērtīgu mieru sev, jo tā ir šī festivāla pamatjēga."
„Tā ir AIZKLĀTA balsojuma pamatjēga, ka neviens nezina, kā kurš ir balsojis - neatkarīgi no tā, kā svinīgi apsolīja balsot savas frakcijas sēdē."