1. vissvarīgāko, raksturīgāko īpašību vai attiecību kopums, kas ir kāda priekšmeta, parādības pamatā
„Kāda ir lietas būtība?"
„Neviens te nesaprot konceptuālisma būtību..."
„Bija visur dzirdamas runas, ka šis likums savā būtībā ir netaisns."
„Šķiet, es uztvēru vismaz notiekošā būtību."
2. Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības
„Tik naivs jautājums, bet tas lieliski izteica Agras būtību."
3. Patiesībā, īstenībā; faktiski
„Būtībā par to vispār nevajadzētu runāt, jo tā uztverama emocionāli, nevis intelektuāli."
„Būtībā mikrofonu uzstādīšanu neviens likuma pants neaizliedz."
„Būtībā tas arī bija viņa vienīgais trūkums."
„Viņi te nesēs un nepļaus, pēc būtības viņi šeit ir svešinieki."