1. Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības
„Tas ir dabas visvienkāršākais darbs."
„Briedums un pilnība dabā vedina pārdomāt dzīvi, tās augļus."
„Pēc tam Dievs radīja dabu, un tad — cilvēkus."
„Un latvji strādāja un skuma, un mīlēja dabu, un tie dziedāja šais skumjās un šai dabā, un šai mīlā."
2. Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum
„Trauslā Balkānu daba vaidēja, sagumzīta tuksnesī."
3. Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmi pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām; raksturs
„Es nemaz nevaru ilgi nosēdēt viens, tāda mana daba."
„"Es pēc dabas esmu drusku diplomātisks," saka Ainārs."
4. Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība
„Viņš varbūt drīz nomirs un mums viena smaga, patiešām morāles un juridiskas dabas problēma atkritīs pati par sevi."
„Tāpēc mēs steigšus metāmies strīdā par nākotnes neparedzamo dabu, likteni un nejaušībām."
„Cilvēka dabā ir kaut kas tāds, ko vēsture materiālistiskas pasaules uztveres ietvaros izskaidrot nevar."
„Jau pirmajā mirklī viņa saprata, ka zina visu par šo smaržu — tās slēpto raksturu, par dusmu, prieka un kaislību dabu."
5. Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas
„Taču vasarā dienas lielāko daļu esmu dabā."
„Rakstnieku savienības biedri un darbinieki sestdienas talkās parasti izbrauca dabā kopā ar Mežsaimniecības ministrijas darbiniekiem."
6. Reālos apstākļos, nosacījumos (pretstatā plānam, maketam)
„Tādas krāsas nemaz nav, tādas saules nav, nodomāja Kice, — ne dabā, ne uz papīra."
„Āris guļbaļķu būves iecienījis no sportista laikiem, kad braukāja pa pasauli un redzēja nevis katalogos, bet dabā."